Izejam no Mariehamn ostas 27.07. plkst. 12:20, mākoņains, vējains. Komandā esam astoņi cilvēki, pieci Latvijas pārstāvji – kapteinis Ilgvars, vačlīderi Jānis un Ģirts, komandas locekļi Edgars un Reinis un trīs jaunieši no Igaunijas – Jens, Ellen un Gretel. Komandā ziemeļnieciski mierīgs noskaņojums, kas saglabājās visu gājienu.
Kapteinis Ilgvars saka foršu uzrunu, lai vēji un viļņi nav pārāk stipri vai vāji, augsti vai zemi. Ielej Neptūnam uz abām kājām un trešo nāriņām.
Sadala divos vačos, kur katra vača vadībā pa pieredzējušam burātājam, pārējiem palīgu un apmācāmo loma. Līdz atvērtajam startam vēl ko iet. 28.07. plkst. 03:07 startējam. Vēja ātrums ap 10 mezgliem ar tendenci palielināties. Pirmie vači pozitīvi parāda komandas apņēmību, noturību un labu sadarbību. Sacensības sākam ar 2015. foku, kuru vēlāk nomainam pret genoa. Genoa psiholoģiski palīdz, noķeram vairākas jahtas. Igauņu puisim Jens ik pa laikam tendence interesēties par pārejo jahtu pozīcijām un jūtams iekšā sāncensības gars. Pieaugot vējam vajadzētu mainīt atpakaļ uz foku, tomēr ir svarīgi, lai katrs vačs maksimāli atpūšas savu atpūtas laiku un foku uzliekam, kad pulkstenis tuvāk vača maiņas laikam.
Pēc distancē pavadītām 14 stundām savā klasē esam 7. vietā. Vējš jau labu laiku ir virs 15 mezgliem un ātrums ap 8-9 mezgli. Kapteinis nedaudz uztraucas, ka komanda maz ēd, ņemot vērā nedaudz slikto dūšu iespaidu, tomēr pēc laika kļūst labāk un apetīte atgriežas!
Naktī no 28-29.07 vējš ņemas spēkā, 20-25 mezgli, viļņi kļūst lielāki, un igauņu puisim Jens iznākot uz vaču smaids līdz ausīm. Viņš divus gadus mācījies vienatnē burāt uz piecmetrīgas buru laivas, pārsvarā pa jūru un saka, ka šie laikapstākļi viņam patīk vislabāk. Jens prasmīgi vada Spaniel caur viļņiem un tur kursu tā, ka prieks skatīties!
Es pats, apraksta autors Edgars, tikai divas reizes sev uzdevu jautājumu – priekš kam man šo vajag? Pirmo reizi naktī kad gājām ar ātrumu ap 10 mezgli, pirms stūrēšanas. Jo ir tumšs, gandrīz neko neredzi, viļņi dauzās pret laivas korpusu. Bet sākot stūrēt un mēģinot izjust jahtu, viss bija kārtībā. Stunda pagāja gandrīz nemanot. Otrā reize bija, kad vajadzēja gulēt brīdī, kad liels vējš pūta vairāk no aizmugures, laivu un pašu mētāja pa guļas vietu no vieniem sāniem, uz otriem. Savukārt vislabāk patika meditatīvā sajūta un pilnīga atslēgšanās no domām par ikdienas lietām ārpus jahtas.
Savukārt igauņu jaunietes Ellen un Gretel, kas iepriekš vispār nebija burājušas, dažās dienās parāda diezgan labu stūrēšanas prasmju pieaugumu.
Ellen, vecākā meitene no abām saka, ka visvairāk patika stūrēt lielajos viļņos, mācīties turēt kursu un maksimāli mazināt laivas sišanos pret viļņiem. Ir jūtams, ka katrs no komandas rūpējas, lai tiem, kas atpūšas, būtu iespējami labāki apstākļi. Tas stiprināja komandas garu un veicināja lielisku sadarbību. Lielākais izaicinājums Ellen bija, kā jau lielākajai daļai komandas, izturēt divas maiņas un jūras slimība, kas par laimi nevilkās pārāk ilgi. Jāsaka, ka kapteinis Ilgvars grūtākajos brīžos nāca palīgā un atbalstīja abus vačus kā vien spēja. Gan rūpējoties lai esam paēduši, gan pietiekami uzņemtu šķidrumu, gan palīdzot stūrēt.
Savukārt Gretel, jaunākā komandas dalībniece, drosmīgi aizgāja gulēt laivas priekšgalā otrajā stāvā, bet sākoties lielākiem viļņiem saprata, ka tur atrasties būs izaicinoši, nedaudz klaustrofobiski. Nomainot guļas vietu un ķermenim adaptējoties pie vaču ritma, kļuva vieglāk.
Tie, kas piedalās Tall Ship Races vismaz otro reizi – Jānim, Ģirtam, Reinim un kapteinim Ilgvaram – visiem ļoti patika komanda, sadarbība, kopā pavadītais laiks un piedzīvotais.
29.07. plkst. 08:00 esam 10. klasē, 28. vietā kopvērtējumā. Ar tādu vēju un ātrumu ejot izskatās, ka finišēsim krietni ātrāk, nekā paredzēts. Tā arī notiek, tikai aptuveni pēdējās trīs stundas distancē vējš pamazām rimstas un nokrītas zem 15 mezgliem. Esam ātri, nesalijuši, viļņu izšūpoti, saules, kas parādījās nākamajā dienā pēc iziešanas no Mariehamn pavadīti nokļuvuši finišā. 30.07. plkst. 01:25 cieši finišējam ar vēja ātrumu 10.7 mezgli un Spaniel ātrumu 7.6 mezgli.
Kopumā distancē gan palaistas garām, gan noķertas vairākas jahtas, redzēti dažādi kuģi, garām slīdošas zemes strēles un naktī fantastiski zvaigžņotas debesis ar krītošām zvaigznēm, un kur nu vēl bez skaistiem saullēktiem, un saulrietiem!
Distancē gājām ar vidējo ātrumu 8.5 līdz 9 mezgli. Neskatoties, ka sacensības, stūrēja pilnīgi visi, komanda lieliski tika galā gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā. Visu sacīkstes distanci (1d 22h 18m 24s, 387 j.j.) nogājām sānvējā, bakštagā un cieši ar labo halzi, neskaitot, divas foka maiņas un divas rēvēšanos.
Kamēr lēnākie kuģi klejo trasē un krītas vējš, Gala rezultātā paceļamies uz 5. vietu savā klasē, 12. kopvērtējumā (C klasē 14, kopā 41 komandas), kas ņemot vērā komandas lielumu, pieredzi un mūsu iespējas ir ļoti labs rezultāts!
Daži secinājumi un komandas pamanītās lietas:
Kapteinis saka, ka lieliska komanda. Igauņu jaunietes skaldīja laivu pa viļņiem un braši turēja kursu.
Tikām galā bez lietus 😊!
Treniņos vairāk vajadzētu stāstīt pamat lietas, teoriju apvienot ar praksi.
Igauņu jaunietēm visvairāk patika vadīt jahtu lielajos viļņos, izaicinājums bija turēt kursu un izstūrēt starp viļņiem, lai mazāk “skaldītu”.
Daudz ilgāk nekā ikdienā laiku prasa vienkāršu lietu darīšana, kā ģērbšanās, ēšana, utt., jo jahta stipri šūpojas viļņos. Tomēr neskatoties uz grūtībām ir milzīgs gandarījums par paveikto un vēlme turpināt burāt!
Kā kapteinis sākumā vēlēja, tā arī notika, nebija pārāk lieli vai mazi vēji un viļņi, visi veiksmīgi nokļuvām galā un tagad varam izbaudīt vasarīgo laiku un Tall Ship Races pasākumu Polijā. Starp citu, iepriekšējā reizē kad Szczecin uzņēma Tall Ship Races kuģus, trīs dienu laikā šo pasākumu apmeklēja ap diviem miljoniem cilvēku.
Lai vēlāk veiksmīga burāšana ar Spaniel uz Rīgu! Turam buru